mēnesnīcas lūksna

cits gadalaiks, citi cipari,atradumi,

citas zinātnes un zālēs slimībām.

Galu galā tās nav manas mājas

un pilsētu terašu skati

un nekas vairāk par paparaci ,

ja es sāktu glupi stāstīt par Cicerona pili,

kādam būtu te jāpaliek

un jādod impuls citai dzīvei,

citam mēģinājuma pēc pārmaiņām

ķerot labāku iedomu tēlu.

Es tā nevēlos

Es maldos dzīves aplokā,

ķerot pēc esības jēgas

ar saparatni, ka ir jādzīvo.

tā vienkārši virs asfalta izspārdot gāzes.

es esmu ar visiem un neesmu ne ar vienu,

tikai sāpes agonijās mēdzu izprast sekas,

bet alkas pēc dzīves,

kuras pumpē sirdi

padara vāju,

jo nesaprot, ka tajā jau slāj

tas es esmu.

dalu ar jums telpas sienas un uzvalkā sakrāto pafīmu.

Reizēm piedzīvot evolūciju ir sasodīti jauki

tad dzīvi paņemu tik viegli kā ūdeni pasmeļ no trauka.

Maskas kļūst bezjēdzīgas kā lapas sagrābtas kaudzē,

tāpat kā lapojoš koks sakalst bez lapām

tāpat mēs bez iekšējās vēlmes sitamies pret klinšaino krastu

un nevaram nokratīt bailes no drošiem soļiem

tāpat rīta zvaigzne metas riņķī un atrod jēgu

tāpat man ir vajadzība braukt sarkanā poršē

ar 60.90.60 protams blakus uzpumpētām krūtīm

brūnu kā grilēts cālis

tas

uztur mani pie elpas

guļošu pelekā palātā

saslēgtu sistēmā

ar pēdējiem vārdiem uz lūpām

"mostieties klusumā sirgstošie ļaudis"

Ēģiptes priesteri joprojām gūst uzvaras pār mums

pēc garām vientuļām stundām es to saprotu

tie ir meli.

lai tu saprastu tev nav jābūt tārpam,

tev jāatver acis

tas es esmu.

ne dons vai brunčos atstātas pēdas.

..

laiks kurā

es dzenos

kā nevaldāms spiets

ir apburošs kā komēta, 

kas pēc tās parādīšanās skan visos kanālos

kā kovārņa kliedziens

un nostaļģiskās atmiņās ir pārpilna laiva ar bēgļiem

Horizonts pazūd taisni priekšā

kā pazūd bultas izšautas miglas mākonī,

bet mērs kurš nereti pazūd zaimojot Dievu

tam būt visos virzienos

kā ūdenī pilieni 

kā atomā protoni

kā visas saules kopā

un tā mēs sirmojam te blakus pareģojumiem

gluži kā atdodami parādu par iepriekšējām dzīvēm

kurā nebijām kā akmenī iekalti vārdi

Aiz mākoņiem, tajā utopijas klēpī

viegli aizmirst par mātes rūpēm,

kad es tur nonācu es plauku un dziedāju estrādēs,

trankāju sauvaļas zirgus 

un diedelēju pie kapelāna grēku atlaišanu

par iepriekšējām dzīvēm,

pastaigas ilga kā gadi 

un kapu vietās stiepās mūžīgi elizejas lauki,

tad pēkšņi mani izrāva no nebeidzamās elpas

kā zvirbuli izmet no ligzdas,

lai dotos lejup pa sudraba ceļu

pie jums večuki.

Tā kopā laimīgs sēžu pie kamīna,

sirmoju 

ar vīnu rokās godinot to subjektīvo laiku

viņš ir vientuļnieku karalis

un vientuļnieku brālis

šīs mūžīgās asinsrites ķermenis.

ja nav ābola nav jēgas traukam,

kurā to likt

viss kas man vajdzīgs nedaudz laiks 

un ziemassvētku klusais pateicības gadalaiks

nedaudz ticības un kāda čuksta zīme

Rīga-Krustpils

Ja man pretī būtu divi vīni es dzertu,
bet tur sēž bērns 89.gada dzimušais čūskas ērms.
Uz mirkli es biju mēms, kad viņa piesēdās iepretim
sintētiski sarkana apaļiem vaigiem, prasta, acīm mazām
iekaisušām kā zirņi bez vaigu bedrītēm, bez sievišķām līnijām,
kā vārīta biete.
es nevaru turpināt lasīt remarku
dzirdu ieķērcas mazais dārzenis, tas meklē telefona lādētājam
kontaktligzdu un pats atbild jau aizsmakušā balsī
"božinka vācija drīz nāks un būs kārtība šajā korumpētajā valstī"
nedaudz apmulsis vaigā, klusēju
izvelku lapiņu. man tas ir jāfiksē!
viņa visnotaļ aizies trešā reiha pēdās, ja tajās nestāv.
es neesmu vairs rāms 
vien blakus solā blondīne dziļu skatienu lauž manējo. 
vēl klusēju.
ir vēls.
vilciena dārdi atsākās izkustoties metāla sakabēm no stacijas.
gaismas aiztraucas,
kā naktī mašīnu lukturi savelk svītras
te izvelk aliņu, kurš vienā maisiņā ar pareizticīgo grāmatām
mazais tuklītis cieti tic gan pareizam garam, gan arī alam.
viņai ir trīs nieres un puisis iekļuvis avārijā, bet parīt viņai
pamātei jānodot plazma par 4.Ls litrā,
kas viņā par pievilcību,
pat Klūnijs apsēstos paprasīt laiku, bet te ir Latvija pretī apsēžas jauneklis 
izspūris, tirgus drēbēs, falšās dadas sporta kedās, sliktā krievu mēlē
lauž valodai ceļu.
viņai zonā ir draugs gatavs palīdzēt uz vārda, bet kad sit tēvu,
viņa to mīl vairāk
roka pastiepj oskaram alu
rādot mazu padevību
viņš iedzer
pēc pazīšanās
osis viņas mīkstajos taukos atrod vietu 
un trīs pieturas tālāk
tur piešķiltu cigareti vagona tualetē.
konduktores klauves pie tualetes durvīm pārtrauks klusumu
tikmēr dziļās acis iemigušas .
es turpinu lasīt, bet jauneklis aicina izkāpt pieturu ātrāk
Kur uz mežu? atbild tuklēns
tu neuzticies? samulsis oskars atcērt
es gribu runāt ar tēti.mazā uzbļauj
oskars aiziet
viņš negribēja krāpties
šovakar mežā...

Šaubos

Lec virpulī, kas tevi velk un nebaidies uz kuru pusi vedīs
tur noteikti tu nebūsi vēl bijis

ES BAIDOS! UN JA MAN APNIKS?

nu tad klausies! Vai zemei redzi apvāršņus?

JĀ, TUR IR TIE PIRENEJU KALNI UN TUR IR ĀBEĻDĀRZS 
MET LĪKUMU UN IZGAIST SKATAM

bet iztēle? ko tā tev atver logā?

MNN VAI TĀ TVER VISU?

tā kliedē apvāršņus kā acitons ēd nagulaku
tu neredzi ne galu ne malu. par to tu nešaubies vien ievēlies,
šī slimība ir tavu nervu auglis

JA VISS MAN ŠĶITĪS APNICIS UN RODAS VĒLME ATRAST DURVIS?
TAS BŪS KĀ IEKRIST AKĀ ES NETIKŠU LĪDZ GAISMAS MALAI

Nu redzi, ja arī būsi istabā bez durvīm un logiem vai tvaika ielā 2
tu tikai aizver aizver acis un dosies mājup.
staigāsi gar mīļoto senleju, klausīsies lapuvējā mīdams kājas rudens krāsās
un sajutīsi svaigi ceptu maizi agros rītos ejot uz pastu.
Nu klausies, ja ir izeja no bezizejas
tad manā klēpī tev vienmēr atradīsies durvis.

koments...
lieta tāda.mēs visi šaubāmies.tas ir normāli.apstājamies pie kaut kāda lēmuma durvīm
ar domu, kas notiks ja pamēģināšu cik daudz man tas nozīmēs,
nožēlošu?nenoželošu?bet kas notiks ja nepamēģināšu?
dažreiz šādos brīžos man gribas teikt.ei savācies taču. tu tik daudz domā par to, nepārprotami tas tev ir svarīgi
tač reiz
jānoskaidro, ko vērti būs soļi, 
jo
labāk ir zināt cik slikti var būt, nekā mocīties par to cik labi varēja būt!

lecam virpulī!

uz saulaino krastu

Kad mēs meklējam, kur atpūsties, mēs nereti apjūkam piedāvājumu jūkli starp Austrijas Alpiem un Gruzijas Bakuriani lētajiem kalnu piedāvājumiem, starp Antāliju Turcijā un Strand pludmali Austrālijā.

Tad nu es vienu dienu uzdūros uz kādu interesantu vietu, kur var doties gan bohēmisks vientuļnieks, gan nakts dzīvi mīlošs jaunietis.

Brīnišķīga Spānijas sala Vidusjūrā ar baltu smilšu pludmalēm vairāku kilometru garumā un tirkīzzilu jūras ūdeni, kas šo vietu padara par īstu pērli. Īpašu šarmu salai piešķir arī brīvā un temperamentīgā nakts dzīve, kuru dēvē par pasaules klubu kultūras galvaspilsētu – šī vieta ir Ibiza. Viena no apmeklētākajām salām pasaulē! Par kuru sapņo vai ikviens mūziku un brīvību mīlošais. Ibizā katru vasaru uzstājas visi labākie pasaules DJi un mūzikas apvienības.(Tiesto, Armin Van Buuren, Richie Hawtin,  the streets, arctic monkeys.u.c.)

Var šķist, ka Ibiza piedāvā tikai nebeidzamus tusiņus, taču kā pārliecinājos rokoties interneta tīmeklī te var atrast mazu paradīzīti atpūtai arī savai ģimenei. Mājaslapā www.ibiza-spotlight.com ir informācijas par dažādām viesnīcām, kur var aplūkot viesnīcu numuriņus bildēs un apsvērt to izcenojumu savam naudas makam. Tā kā Ibiza nav liela (lielākie attālumi 15-45 km) mašīnu īzīrēt vairākām dienām tūrisma objektu apskatei, kas nav tālu viens no otra man šķiet nebūs lietderīgi. Ideāli baudīt patīkamo dabu izīrēt riteni, kas noteikti būs mans braucamais, Ibizā pēc nakts uzdzīves, protams, par gaumi nestrīdās, kāds vēlēsies skaļas pludmales salas ziemeļos ar nosauļotu augumu pārpildītām pludmalēm Ibizas līcī, savukārt kāds cits chill-out atmosfēras kafejnīcas.

Sezona Ibizā sākas maijā un ilgst līdz pat oktobra vidum. Ibizā brīvdienu nav, ikviena izklaides vieta darbojas ar pilnu jaudu 7. dienas nedēļā, tāpēc kaut ko nokavēt te ierodoties nav iespējams

Uz tikšanos ballītē!

īsa pamācība mīlēšanā

Sieviešu kļūdas pēc vienas gadījuma nakts no rīta (un vīrieši klusībā nodomā pie sevis!)

zini, es tevi mīlu: saka naivās, kuras nēsā puķainu kreklu 
(kātad, tad pateiksi cik tādus kā es jau mīli?)

Būs jānopērk otrs fēns, lai no rītiem var pie tevis matus izžāvēt: saka piekarināto matu princese
(nu ja, nopērc trešo tad ar, lai vecāku mājās arī žāvēt varētu)

mīļais tu droši ej, es vēl pagulēšu: tāda, kas staigā uz augstiem papēžiem, dzer pepsi,skatās Santubarbaru un vienatnē pirž.
(jā jā, paņem manas mašīnas atslēgas vēl. aizbrauc pakaļ mantām un vakarā varbūt ievācies!)

Vīriešu kļūdas pirmajā randiņā (un sievietes nodomā pie sevis!)

tavas acis ir kā ezeri tu esi skaista: saka Itāļu ērzelis bez sirds, bet ar lielu peni
(un ko tad met acis uz manām krūtīm, kad runā? domā es tagad metīšos zem galdiņa pēc darbiņa?naivais)


pārvācies pie manis dzīvot Vecrīgā: tam džekam nauda pa priekšu brauc, bet peņa vietā kapalauks
(paga nestrēb karstu čalīt. tu domā man ir svarīgi ar kādu mašīnu brauc?es pat nezinu, kas tev par runci biksēs mīt!

un te vēl kolektīvais vīriešu sauciens sieviešu sabiedrībā:)šo te atceras meitenes.
sekss nav galvenais - "pats nodomā", bet kaut kur taču jāiebāž, "pats paskaidro" sievietēm jau ir tikai caurumi,
kurus jāaizpilda "klusi nosmej"
(un kā tu domā tavā priekšā caurums sēž? apsit trīs reizes savu spriguli un nedomā ar rūķa galvu)

katreiz sēžot uz meridiānas mekēju jaunas mājas.

es neesmu dzimis bostonā
stāsts ikreiz aizsākās jūdzēm tālu no vietas,
ko saucu par mājām.
ar optimismu
kas šajās vietās mājo
var pabarot tūkstošiem visuma korejiešu saulesbērnus.
tāds ir sākums.
mātes vienmēr zin,
kad labāk klusēt
un kā atgūt dzīvesprieku
pēc sīkstas cīņas
taču viņām dzīve viendien nesmaida,
tās ikreiz,
kad kāds aiziet nebūtībā
atceras visus tuvos un pārrēķina katra laiku
līdz dvēseļu putenis paņems pie dieviem.
viņas vīrs labāk padara galu,
kā cīnās slimības acīs gar kapa malu.
protams, tas ir plus
globusā visiem tā jau vietas trūkst,
ja neatradīs virs Āzijas vēlvienu Hirosimu un Nagasaki
mums pārāk tāli tie apslēptie krasti.
šķiet ka viss pakārtojas, 
kādam kas neļauj sabrukt pilsētām,
bet tās ir kritušas jau tūlkstošiem gadu pirmstam
un varbūt ir laiks amora ērai,
kas eksistē vairāk par putekļiem sabirušiem pie sienas,
tos parasti notīra reizē ar slapju lupatu
vai lietus sezonu laikā,
kad gais ir kļuvis neizbrienams,
kad troksnis lūst no celsija grādiem,
kad ģēniji nedzimst tie mirst kā bāreņi ķīnā.
Un klīst runas,
ka eiropu paņems ķīlā
paliks zem vienotā karoga brīvā
un čušs aiziet tavs uzņēmums
kā zivis grīvā.

mēs mirstam un reinkarnējamies ikreiz citā vietā,
kur mātes spēlē lielu lomu. lai ko tu būtu nopircis vai uzcēlis.
tas viss ir putekļi.cilvēki atcerēsies to kā mēs mīlējām
savus tuvos un visus sev apkārt.